Mus Av Ntshiab 2023

Wb ob niam txiv xav tsis txog tias xyoo no wb yuav mus saib thaj Av
Ntshiab, Huab Tais Yes Xus lub teb chaws. Ib sij huam xwb twb ua dev
raws kev rov qab los txog vaj txog tsev lawm. Wb mus zaum no yog nrog cov phooj ywg Los Tsuas mus foom hmoov zoo rau lawv daim phiaj zeb Peb txiv nyob saum ntuj uas lawv twb npaj tau ntau xyoo los lawm.

Sij hawm dhau los lawm ntev yeej xav tias lawv twb mus los lawm. Ntshe yog Huab Tais Ntuj caw wb lod ? Xyoo not thaum lub 2 hlis ntuj, wb tau mus koom cov phooj ywg Los Tsuas lub thaj txi ntuj puag hli. Thaum wb nyuam qhuav mus txog hauv tsev teev ntuj xwb, txawm muaj ib tug poj niam (pom thawj zaug) cia li ncaj nraim los nug kuv tias : « koj mus Jérusalem thiab lov ? » Kuv teb tias:
« Tsis mus, lawv twb mus los lawm pob ! ». Ces nws cia li tig loo rov mus hu tau tus tuav ntaub ntawv los txog ntawm wb, ces nws hais tias: « tus no xav mus Terre Sainte thiab ». Tus tuav ntaub ntawv hais tias: «koj xav mus los tau tab sis yuav tsum teb tam sis no », ua rau kuv yoob tag. Kuv thiaj teb tias: « wb 2 leeg ».
Nws rov hais tias: « tiag mas tshuav ib lub chaw xwb tab sis yuav zam thiab txais kom tau ib tug ntxiv. Tab sis neb yuav tsum npaj ntaub ntawv kom tiav xa tuaj hmo no nawb ».
Wb yeej tsis npaj siab thiab xav tias yuav mus tab sis ua cia li teb tias MUS. Tsis ua xyem xyav li, yeej muaj ntau yam los ua kom wb pauv siab vim lub teb chaws tid tsis thaj yeeb. Txhua tus txheeb ze los yog phooj ywg tsis pom zoo wb mus tab sis muaj ib qho tseeb nyob hauv siab tias Tsis txhob ntshai mus kom tau.

Peb mus so nyob rau hauv cov leej phauj lub tsev « les sœurs de
Nazareth » uas yog leej Ntshiab Yos Xes lub ntxa nyob rau hauv.
Peb kuj tau mus teev ntuj ntxov ntxov nyob hauv lub Basilique de la
Sainte Marie los yog la grotte de l’annonciation, uas leej Ntshiab Nkas
Nplias tshwm sim rau niam Mab Liab pom.

Kuv hnov kuv lub siab lub ntsws nphau npog, zoo siab tshaj plaws ua
rau kuv lub kua muag poob ntav vim tsis yog kuv tab tom nyem phau
Ntawv Ntshiab los yog npau suav, zaum no kuv pom tseeb lawm tiag.
Peb teev ntuj thiab ncig xyuas cov phiaj zeb duab niam Mab Liab txhua lub teb chaws, tsuas yog tshuav tsis muaj Hmoob thiab Los Tsuas xwb. Ua rau peb 2 haiv neeg no ntshaw thiab kub siab lug hais zom zaws tias qhov no yog peb lub hom phiaj uas yuav tsum tshwm sim ib hnub rau peb xwb.

Tus txiv plig coj peb mus ntawd kuj nug tau tseeb lawm tias tseem tshuav chaws yog peb npaj tau. Cov phooj ywg Los Tsuas kuj qhia tau ib lub tswv yim zoo kom peb tsim 2 daim lag zeb (Peb Txiv nyob saum ntuj thiab Niam Mab Liab) ua ke, es peb thiaj li mus sib sau ib zaug
xwb. Vim lawv tsis paub lawv thiaj li tsis ua li ntawd.

Peb tau mus sib txoos thov Leej Niam
Ntshiab nyob hauv La chapelle saint Charles de Foucauld(*)
Txiv Plig kom hu zaj nkauj cav txog niam Mab Liab ua lus
Los Tsuas, lus Nyab Laj ces thaum kawg nws hais tias ua lus hmoob thiab.

Kuv paub tias Leej Ntuj Plig Ntshiab yeej nrog nraim wb, vim tias zaum no wb hu tau zoo tshaj txhua zaus tib si. Lub sij hawm ntawd xav kom nej saws daws nrog wb nyob mas ntshe peb haj tseem yuav zoo siab tshaj. Kuv zoo zoo siab kua muag rov qab poob ntav dua ib

zaug ntxiv. Hnub no yog zaum ob uas kuv tau quaj vim txoj kev zoo siab thiab kaj siab. Kuv paub zoo tias yog Leej Niam lub hwj chim tiag tiag thiaj li au rau peb feem coob zoo zoo siab nyias so so nyias kua muag. Thaum peb teev ntuj taug Huab Tais Yes Xus tus lw, tau tsuj Nws cov hneev taw, txog tej chaw nws ntog mas zoo xws li peb nrog Nws nyob sij hwm ntawd. Peb ntsiav ntsoov Nws raug tsim txom thiab peb hlub Nws heev… Txhua tsav txhua yam yeej muaj raws li Ntawv Ntshiab qhia tiag.

Peb ua thaj lub Txi ntuj “messe au couvent des bénédictines” mas ua rau wb ob niam txiv ntsuag ntsuag nos, nyob de tes nrho tsis muaj npoj. Vim tias cov phooj ywg Los Tsuas zoo siab, hom khaj sib khawm zom zaws, wb ces lam ua ntsej muag luag xwb tab sis lub siab mob tej niag zaj tias ua cas hov tsis yog peb cov hmoob? Wb nco txog nej txhua leej txhua tus, xav kom lub sij hawm no muaj nej sawv
daws mas ntshe peb yuav zoo zoo siab, sib khawm zom zaws thiab.

Txhua yam no, kuv paub zoo tias yog Huab Tais Ntuj xa wb tuaj kom paub rov qab los hais qhia rau nej, xws li 2 tug thwj tim mus Es mas ws, rov qab los qhia leej Ntshiab Pob zeb lawv. Txij thaum ntawd los ces wb yeej xav kom peb muaj ib yam li lwm haiv neeg ntseeg no thiab. Wb niaj hnub thov ntuj puag tim thaj Av Ntshiab rau peb tsoom
neeg ntseeg hmoob kom Leej Tswv Yim Ntshiab los tshoj peb txhua leej txhua tus, kom peb thooj siab kom ntswv tsim kom tau 2 daim phiaj zeb no ib hnub xwb. Tshwj xeeb tshaj thov ntuj rau cov yuav xub ntaus thawj, yuav xub los pib leg tej dej num (tho txoj hauv kev). Tam
li kuv pom muaj 3 leeg, xws li :

  • Xaiv Tsom YAJ, uas yog tus Txiv Plig
    Neej Vaj ib txwm tso siab thiab xaiv
    nws los tuav lub aumonerie los txog
    ntua xyoo 2022.
  • Joanne, niam Ntsuab Xwm YAJ, yog
    tus muaj peev xwm los txais Xaiv Tsom
    txoj hauj lwm thiab tuav lub
    aumonerie ntxiv mus lawm yav tom
    ntej. Nws yuav yog tus sawv cev los lis
    cov hauj lwm no.
  • Voos XYOOJ nyob USA, nws kub siab
    xav kom peb haiv neeg Hmoob ntseeg
    muaj 2 daim phiaj zeb.
    Yes Xus
    lub ntxa

Thaum mus tsuj kiag daim Av Ntshiab lawm, txhua txhia ua rau lub
siab kaj lug xwb. Peb tau ua thaj txi ntuj nyob ntawm txoj kev 2 tug thwj tim taug mus rau Es mas ws, « messe mémoire d’Emmaüs ». Nyob ntawm qhov chaw no muaj ib tug leej phauj
nyab laj ua Huab Tais Ntuj tej dej num los tau 30 xyoo lawm. Peb tau
nrog nws txuas lus hais txog nws lub neej tso tseg los mus raws Huab Tais Ntuj, ua rau peb sawv daws txoj kev ntseeg loj hlob lawm ib qib thiab kaj siab lawm tas ntau. Lub sij hawm yuav khiav sai ua luaj li, twb txog lub caij peb rov qab los tom chaw so lawm, tab sis tsis xav ncaim qhov chaw no kiag vim zoo xws li Yes Xus cheem kom peb nyob nrog Nws vim tsaus ntuj lawm.

Yes Xus lub ntxa

(*) Charles de Foucauld (1858 -1916). Nws ua ntsuag
niam ntsuag txiv ntxov ntxov, ntsib teeb meem ntau tsav
ntau yam. Nws yog ib tug qub tub rog tsis ntseeg ntuj li.
Xyoo 1886, nws ntsib Huab Tais Ntuj thawj zaug nyob
hauv lub tsev teev ntuj Saint-Augustin (Paris), nws txaus
siab hlo los raws Huab Tais Ntuj. Nws sawv ua Leej choj
xyoo 1901, thiaj txiav txim siab los ua lub neej nrog Tswv
Ntuj raws Yes Xus qab nyob teb chaws suab puam pab
cov neeg txom nyem. Nws raug tub sab tua xyoo 1916.
Xyoo 2022, Vaj Qhia François tau tsa nws ua Lee

Cov phooj ywg sawv daws, yog kuv qhib tau kuv lub siab mas kuv yuav qhib rau nej saib kom nej thiaj li paub hais tias nws kub lug xav kom 2 daim phiaj zeb no tshwm sim tau xwb. Peb sawv daws thov ntuj tsis tseg los pab peb, txhawb cov peb lub dag lub zog, pab cawm lub cub tawg kom ciaj thiab txhua txhia yam mus tau raws li lub siab xav thiab ntshaw. Peb Hmoob thiaj li yuav tsis ntsuag no li wb 2 niam txiv zaum no.
Thov Huab Tais Ntuj nrog nej nyob pov hwm nej sawv daws. Ua li
Niam Zoov Tsu THOJ,
Chevannes (Essonnes)

phiaj zeb Peb Txiv nyob saum ntuj yaj tag dhau los

nyob ntawm tug dej Yos Las Das

phiaj zeb Peb Txiv nyob saum ntuj niaj hnub no

Leej Ntshiab Pob Zeb lub tsev

Tus leej phauj saib cov phiaj zeb

Leej Ntshiab Pob Zeb

Roob txiv ntoo roj

Tsev teev ntuj txiv ntoo roj

Mont de tentation

Cécile YANG